lynx   »   [go: up one dir, main page]
Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

ES paplašināšanās

Ko dara ES

Celebration of the 20th anniversary of the 2004 EU enlargement

ES paplašināšanās ir svarīgs ilgtermiņa drošības, miera, stabilitātes un labklājības virzītājspēks Eiropā. Tā veicina kopīgas vērtības, kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesību ievērošana, vienlaikus sekmējot ekonomikas izaugsmi.

Paplašināšanās politika attiecas uz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, un uz potenciālajām kandidātvalstīm. Izredzes pievienoties ir spēcīgs stimuls demokrātiskajām un ekonomiskajām reformām valstīs, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm.

Komisija palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, izpildīt prasītos kritērijus un ieviest vajadzīgās demokrātiskās un ekonomiskās reformas.

ES paplašināšanās politikas galvenie mērķi ir šādi:

  • sekmēt mieru un stabilitāti reģionos pie ES robežām;
  • veicināt iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, pateicoties pārrobežu integrācijai un sadarbībai;
  • vairot Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labklājību un iespējas;
  • ievērojot ES vērtības, tiesību aktus un standartus, ievirzīt, atbalstīt un pārraudzīt pārmaiņas, kas notiek valstīs, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. 

Ir notikušas septiņas paplašināšanās kārtas, kuras ik reiz pārveidoja kā Eiropas Savienību, tā valstis, kas pievienojās. Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis. Desmit valstis, kuras vēlas iestāties Savienībā, pašlaik piedalās pievienošanās procesā.

Kā notiek ES paplašināšanās

Kuras valstis var pievienoties ES?

Jebkura Eiropas valsts var iesniegt pievienošanās pieteikumu, ja tā ievēro ES demokrātiskās vērtības un ir gatava tās sekmēt. 

Valsts var iestāties Eiropas Savienībā tikai tad, ja tā izpildījusi visus dalības kritērijus.

Kādi ir pievienošanās etapi?

Procedūrā ir trīs lieli etapi, un uz tiem attiecas visu ES valstu apstiprinājums.

Paplašināšanās procesā Komisija palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, izpildīt prasītos kritērijus un ieviest vajadzīgās demokrātiskās un ekonomiskās reformas. Reformu rezultātiem ir jābūt būtiskiem, ilgtspējīgiem un neatgriezeniskiem.

Ja sarunas un vajadzīgās reformas ir pabeigtas un abas puses ir vienojušās, valsts var pievienoties ES, ja vien tam piekrīt visas ES dalībvalstis.

Rīcības jomas

Tiesiskums

Pienākumi, kas valstīm jāizpilda pirms pievienošanās ES, un veids, kā ES palīdz kandidātvalstīm izveidot sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums.

Pilsoniskā sabiedrība

Ko ES dara, lai mudinātu pilsoņus piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē kandidātvalstīs.

Ekonomikas pārvaldība

Ekonomiskie kritēriji, kas valstīm jāizpilda pirms pievienošanās ES, un veids, kā ES palīdz valstīm veikt nepieciešamās ekonomikas reformas.

Galvenie sasniegumi

  • Paplašināšanās ir vairojusi labklājību, uzlabojusi dzīves līmeņus un nostiprinājusi demokrātiju un drošību kā ES, tā kandidātvalstīs.
  • ES iesaistīšanās Rietumbalkānos palīdzējusi atrisināt konfliktus, veicināt sadarbību un izlīgumu un nodrošināt reģioniem vajadzīgos līdzekļus, kas ļauj īstenot demokrātiskās un ekonomiskās reformas.
  • ES ir kļuvusi par pasaulē lielāko vienoto tirgu, un līdz ar to tā ir vēl pievilcīgāks tirdzniecības partneris. Kopš 2004. gada mūsu starptautiskā tirdzniecība kopumā ir pieaugusi un sasniegusi 5 triljonus eiro 2023. gadā.
  • ES ekonomika ir palielinājusies par 27 % kopš 2004. gada paplašināšanās, kad 10 valstis pievienojās ES.
  • Kontinentāla mēroga modernas infrastruktūras un savienojumi, pateicoties ES investīcijām un fondiem, ir izveidotas visās 27 dalībvalstīs.
  • Eiropas sabiedrība lielākā mērā varējusi izmantot priekšrocības, ko sniedz inovācijas, publiskas un privātas investīcijas, preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīva aprite, augstāki standarti un lielākas iespējas.

Tuvplānā

Visit of Marta Kos and Glenn Micallef, European Commissioners, to Slovenia
Politikas jautājumiem veltīts savstarpējs jaunatnes dialogs ar komisāru Martas Kosas un Glena Mikallefa dalību

Kopumā 40 jaunieši piedalījās šajā pasākumā Nova Goricā, kas ir viena no 2025. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām. Šī jauniešu grupa pārstāvēja jauniešus no ES dalībvalstīm, Rietumbalkāniem un Eiropas kaimiņvalstīm. Daudzi no viņiem aktīvi iesaistās sociālizglītojošā darbā ar jaunatni, strādā vai veic brīvprātīgo darbu tādās organizācijās kā Eiropas Jaunie federālisti vai darbojas kā jaunie Eiropas vēstnieki.

Uzzināt vairāk

Jaunumi

Skatīt visus

Saistīta informācija

Лучший частный хостинг